Biežāk uzdotie jautājumi
Meklējiet atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod mūsu klienti
Visas atskaites, akti tiek izvietoti “e-saimnieks” programma zem sadaļas dokumenti. 2x gadā (pavasarī/rudenī) dzīvokļu īpašniekiem tiek iesniegtas atskaites – vizuālās apsekošanas akts (aktuālā informācija par ēkas stāvokli), darba plāns, atskaite par paveiktajiem darbiem un uzkrājuma fondu.
1-3 darba dienu laikā. Ikviens iedzīvotājs savus jautājums var iesūtīt gan kopējā e-pastā, gan pārvaldniekam, gan online sistēmā, gan wats up un telefoniski.
Par mazajiem tehniskajiem darbiem, piemēram, ēkas spuldzītes maiņu, iedzīvotājiem nav jāmaksā, samaksa tiek veikta par spuldzīti nevis meistara darbu un ierašanos objektā. Vēlamies uzsvērt, ka parasti šādu mazo darbu apmaksa tiek veikta no uzkrājuma fonda, tādejādi aicinām iedzīvotājus lemt par ēkas uzkrājuma fonda izveidi neparedzētām situācijām.
Ikvienam iedzīvotājam pieejams tiešais Pārvaldnieces/ka telefons un saziņa iespējam gan zvanot, gan rakstot epasts. Kā arī atbalsta dienests, kas atbild uz visiem jautājumiem katru darba dienu darba laikā. Ārpus darba laika vienmēr ir sazvanām Pārvaldniece vai avārijas dienests.
Atbilstoši MK 524 noteikumiem
II. Maksājamās daļas noteikšana par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu un sadzīves atkritumu izvešanu
4. Maksājamās daļas noteikšanai par sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī asenizāciju dzīvojamās mājas
īpašnieki var izmantot šādus aprēķinu kritērijus:
4.1. atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam;
4.2. atbilstoši katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram;
4.3. atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Dzīvojamās mājas īpašnieks par nedzīvojamā telpā vai
mākslinieka darbnīcā radīto sadzīves atkritumu izvešanu slēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma
sniedzēju vai vienojas ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par maksājamās daļas apmēru;
4.4. atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Dzīvojamās mājas īpašnieks par nedzīvojamā telpā vai
mākslinieka darbnīcā radīto sadzīves atkritumu izvešanu slēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma
sniedzēju vai vienojas ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par maksājamās daļas apmēru.
Lifts ir bīstamā iekārta un bīstamām iekārtām regulāri – ik mēnesi ir jāveic apkopes, lai tās varētu ekspluatēt, bet reizi gadā neatkarīgs sertificēts eksperts veic liftu sertifikāciju. Ja apkopju laikā tiek konstatēti kādi bojājumi vai detaļu nolietojums, tiek sagatavota tāme nepieciešamo darbu veikšanai.
Lifta apkalpošanas cena ir atkarīga no lifta modeļa, sarežģītības, pieturu skaita. Parasti lifta apkope tiek uzticēta lifta modeļa uzstādītāja uzņēmumam.
ELEKTROINSTALĀCIJAS PĀRBAUDE
Prasība par elektroinstalācijas pārbaudi ir spēkā kopš 1965. gada.
Ugunsdrošības noteikumu 58. punkts nosaka, ka elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte, piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās, ir jāpārbauda ar termokameru. Šo pārbaudi veic reizē ar elektroinstalācijas pārbaudi, un to veic kvalificēti speciālisti.
Kas ir elektroinstalācijas pārbaude?
Ugunsdrošības noteikumu izpratnē elektroinstalācija ir elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei. Savukārt, elektroinstalācijas pārbaude ir pasākumu kopums, kas ļauj saprast, vai elektroierīce ir vai nav droši ekspluatējama. Elektroinstalācijai ir jāatbilst tehniskā projekta risinājumam, tā jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām
ugunsdrošības prasībām.
Cik bieži jāveic elektroinstalācijas pārbaude?
Ugunsdrošības noteikumu 56. punkts paredz, ka elektroinstalācijas pārbaudi veic reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados, ķīmiski agresīva vide – reizi gadā.
Pārbaude ir jānodrošina visos objektos
Elektroinstalācijas pārbaude ir jānodrošina visos objektos, arī dzīvojamo māju koplietošanas daļās un pašos dzīvokļos.
Kas drīkst veikt pārbaudi
Gan elektroinstalācijas pārbaudi, gan elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru var veikt persona, kura atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1041 prasībām ir saņēmusi attiecīgu apmācību un ieguvusi pielaidi attiecīgai elektrodrošības grupai.
Elektromērījumu pārbaudes pakalpojums
Elektrotehnisko izstrādājumu un aprīkojuma izolācijas pretestības mērījumi ir jāveic pēc to izgatavošanas, uzstādīšanas, kā arī ekspluatācijas procesā. Pēc elektromērījumiem (zemējuma pretestības mērījumi, izolācijas pretestības mērījumi, zibens aizsardzības mērījumi) objektos kvalificēti speciālisti sagatavo rakstisku slēdzienu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Izolācijas pretestības mērījumi ļauj precīzi noteikt elektrisko vadu, kabeļu un elektriskā aprīkojuma izolācijas tehnisko stāvokli, tādējādi nodrošinot elektriskā aprīkojuma aizsardzību no īssavienojuma.
Ugunsdzēsības sprinkleru (smidzinātāju) sistēma ir stacionāra automātiska ugunsdzēsības sistēma, kas tiek izmantota objektos ar dažādu ugunsslodzi (parasti daudzdzīvokļu mājās ierīkotas pazemes auto stāvvietas), sistēmas galvenie elementi ir sprinkleru galviņas jeb sprinkleri un sprinkleru cauruļvadi.
Darbus veic kvalificēts un sertificēts tehniķis, izmaksas nosakāmas konkrētai sistēmai pēc sistēmas apsekošanas.
Šī prasība ir iekļauta dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā – Pārvaldnieks seko dzīvojamās mājas vizuālajam izskatam un veic cenu aptaujas vai sagatavo savus piedāvājumus un informē īpašniekus, ja nepieciešams veikt kādas darbības, lai saglabātu ēkas vizuālo izskatu, piemēram, parādījies grafitī uz fasādes vai nepieciešams veikt fasādes krāsošanu u.c.
Koplietošanas ūdens zudumi ir starpība starp mājas komercuzskaites skaitītāja rādījumu un iedzīvotāju individuālo skaitītāju rādījumu patēriņa kopsummu.
Pilnvarnieku uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka, atbilstoši noslēgtajiem līgumam, tiek veikta daudzdzīvokļu mājas pienācīga uzturēšana, tehniskā ekspluatācija.
Pilnvarotie var ierosināt cenu aptaujas veikšanu ēkas uzturēšanas un/vai uzlabošanas un īpašuma turpmākas attīstības darbiem, kas nav iekļauti pārvaldīšanas līgumā.
! Ēkas uzkrājuma fonds, bez ēkas Pilnvarnieku saskaņojuma netiek tērēts. Visas izmaksas un apjomu apstiprina Pilnvarnieki.
Nepieciešamo remontdarbu tāmju izvērtēšana. Gala lēmumu par darbu veikšanu un izmaksu segšanas kārtību atbilstoši dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam ir tiesīga pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība. Pēc pieredzes ar ēkas apsaimniekošanu citos mūsu apsaimniekošanas īpašumos, ja ir izvirzīti mājas pilnvarotie pārstāvji, operatīvāk risinās saziņa, pārvaldnieks ātrāk saņem mājas kopējo darba vēlmju informāciju, var ātrāk reaģēt un sagatavot darbu veikšanas piedāvājums un sadarbībā ar pārstāvjiem izkristalizējas tie piedāvājumi, kurus īpašnieki vēlētos izvirzīt lēmuma pieņemšanai.
Ja īpašnieki pieņems lēmumu par īpašuma pārvaldnieka maiņu, uzsākot pārvaldīšanu, ierosinām veikt balsojumu, kur noteikts izmaksu limits līdz kādam mājas pilnvarotie pārstāvji ir tiesīgi pieņemt lēmumus darbu veikšanai, piemēram, 3000.00 EUR/mēn ar PVN, bet tas ir kopības lēmums par izmaksu limitu.